šī diena ir nedaudz īpaša, tādēļ, ka Martiņa saplēsa vienu skaistu šķīvi ar zelta maliņu (anyway, man viņš nepatika, jo nevarēju likt viņu mikroviļņu krāsnī), taču kā jau visiem ir zināms – “Trauki plīst uz laimi”.
Pēctam izdomājām paskatīties zem dīvāna un atradām mobilā interneta modemu, kurš aptuveni mēnesi jau bija pazudis un es jau biju zaudējis visas cerības viņu atrast, taču slinkuma dēļ nebiju vēl nobloķējis sim karti.
Vēl vēlāk atradu vienu daļu no motojakas, kuru liek priekšā sejai, lai aukstie ziemas un rudens vēji nesaldētu, to arī meklēju vairākus mēnešus.
Kā jau mēs zinām, viss dzīvē ir līdzsvarā – neiztiku arī bez kaut kā nozaudēšanas – nevaru atrast kabeli ar ko pievienot cieto disku pie kompja. Viņš vēl nekad nebija pazudis 
ā, un vispār sāku rakstīt šo ierakstu jo atkal pamanīju kaut ko pozitīvu – draugos jau ilgāku laiku regulāri dienasgrāmatās spamo viens cilvēciņš, kura ieraksti man nu nemaz neinteresē un kur gadījies kur ne, ieraudzīju podziņu “Pārtraukt sekošanu”. Sen jau šo iespēju biju gaidījis…